Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
parazīts
parazīts -a, v.
parazīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v.; biol. Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
PiemēriZarnu parazīti.
Stabili vārdu savienojumiĀrējie parazīti. Fakultatīvais parazīts.
2.Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
Piemēri«Bandīti, parazīti!» nikni iesaucas Atis un pieceļas kājās. Atbīdījis spekulantus uz abām pusēm, Atis pieiet pie veča [spekulanta].
Avoti: 6-1. sējums