parazitēt
parazitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; biol. Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
PiemēriTas [amulis] parazitē uz lapu un skuju kokiem.. Sakņu sistēmas vietā augs attīsta īsus piesūcekņus, kas iziet cauri saimniekauga mizai un ieurbjas koksnē.
- Tas [amulis] parazitē uz lapu un skuju kokiem.. Sakņu sistēmas vietā augs attīsta īsus piesūcekņus, kas iziet cauri saimniekauga mizai un ieurbjas koksnē.
- Blusas parazitē uz dažādiem zīdītājiem un putniem. Katrai blusu sugai ir noteikts saimnieks..
- Spindeles asinis nesūc, bet kaitīgas tādēļ, ka to kāpuri parazitē mājlopos, proti, govīm zem ādas un zirgiem gremošanas orgānos.
2.Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
PiemēriParazitēt uz sabiedrības rēķina.
- Parazitēt uz sabiedrības rēķina.
Avoti: 6-1. sējums