parazitēt
parazitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; biol. Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
PiemēriTas [amulis] parazitē uz lapu un skuju kokiem.. Sakņu sistēmas vietā augs attīsta īsus piesūcekņus, kas iziet cauri saimniekauga mizai un ieurbjas koksnē.
2.Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
PiemēriParazitēt uz sabiedrības rēķina.
Avoti: 6-1. sējums