pareģis
pareģis -ģa, v.
pareģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
PiemēriKāds pirtnieks Matīss, kurš apsūdzēts par burvi, pareģi un pūšļotāju, tiesā pats «labprātīgi» atzinies, ka ilgus gadus esot skrējis par vilkaci..
- Kāds pirtnieks Matīss, kurš apsūdzēts par burvi, pareģi un pūšļotāju, tiesā pats «labprātīgi» atzinies, ka ilgus gadus esot skrējis par vilkaci..
- Bērnam dzimstot, pareģis pasakot, kāds mūžs jaunpiedzimušam būs.
2.Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
Avoti: 6-1. sējums