pareģis
pareģis -ģa, v.
pareģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
PiemēriKāds pirtnieks Matīss, kurš apsūdzēts par burvi, pareģi un pūšļotāju, tiesā pats «labprātīgi» atzinies, ka ilgus gadus esot skrējis par vilkaci..
2.Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
Avoti: 6-1. sējums