parlamentārs2
parlamentārs -a, v.
parlamentāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
PiemēriSakari starp karojošo pušu armijām tiek pieļauti tikai izņēmuma gadījumos un tikai ar augstākās virspavēlniecības ziņu (piemēram, sarunas par lokālu pamieru kādā frontes sektorā, par ielenkta garnizona padošanos). Šīs sarunas ved sevišķi pilnvarotie, kurus starptautiskajās tiesībās dēvē par parlamentāriem..
Avoti: 6-1. sējums