parocīgs
parocīgs -ais; s. -a, -ā
parocīgi apst.
1.Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
PiemēriKatra darba veikšanai nepieciešami parocīgi rīki.
1.1.Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību). Tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
PiemēriRūpnīcā sāksim [strādāt] ar pirmo datumu, jo grāmatvežiem tā parocīgāk aprēķināt algu.
1.2.reti Tāds, ko ir izdevīgi izmantot kādas darbības veikšanai (par cilvēkiem).
Piemēri..tie [vaļinieki] tomēr bija pie strādāšanas visparocīgākie un lētākie. Pieņem tu mājā vienu lieku cilvēku, tev viņam jāmaksā alga.., bet vaļinieku pasauc tikai tad, kad darbs deg.
Avoti: 6-1. sējums