Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
parocīgs
parocīgs -ais; s. -a, -ā
parocīgi apst.
1.Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
PiemēriKatra darba veikšanai nepieciešami parocīgi rīki.
  • Katra darba veikšanai nepieciešami parocīgi rīki.
  • Cehā uzstādīja jaunu virpu, brīnišķīgu mašīnu, skaistu, parocīgu, ērti vadāmu.
  • ..saliekams groziņš ir ļoti parocīgs sēņotājiem..
1.1.Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību). Tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
PiemēriRūpnīcā sāksim [strādāt] ar pirmo datumu, jo grāmatvežiem tā parocīgāk aprēķināt algu.
  • Rūpnīcā sāksim [strādāt] ar pirmo datumu, jo grāmatvežiem tā parocīgāk aprēķināt algu.
  • Šaurajām darbnīcām bija izlauztas šķērssienas, kas atjāva mašīnas izvietot ērtāk un parocīgāk.
  • Vārpām apstākļi.. bij daudz parocīgāki nekā man. Viņam bij pašam savs dzīvoklis, labi atalgota vieta bankā..
1.2.reti Tāds, ko ir izdevīgi izmantot kādas darbības veikšanai (par cilvēkiem).
Piemēri..tie [vaļinieki] tomēr bija pie strādāšanas visparocīgākie un lētākie. Pieņem tu mājā vienu lieku cilvēku, tev viņam jāmaksā alga.., bet vaļinieku pasauc tikai tad, kad darbs deg.
  • ..tie [vaļinieki] tomēr bija pie strādāšanas visparocīgākie un lētākie. Pieņem tu mājā vienu lieku cilvēku, tev viņam jāmaksā alga.., bet vaļinieku pasauc tikai tad, kad darbs deg.
Avoti: 6-1. sējums