parole
parole -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
Piemēri«Katru gājēju un braucēju aptur. Es noklausījos paroli, biedri politvadītāj... Minhene - jāsaka nācējam. Maina - atbild postenis.»
1.1.Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
Avoti: 6-1. sējums