partenokarps
partenokarps -ais; s. -a, -ā
partenokarpi apst.; bot.
Tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus, kuros nav sēklu.
PiemēriLai noskaidrotu, vai [augļauga] šķirne tiešām ir partenokarpa, tad ziedi jāizolē, un vienīgi tad, ja no izolētiem ziediem attīstās bezsēklu augļi, var teikt, ka šķirne ir īsti partenokarpa.
Avoti: 6-1. sējums