Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pasēdēt
pasēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu, -sēdi, -sēd, pag. -sēdēju; intrans.
1.Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
PiemēriPasēdēt mežmalā.
  • Pasēdēt mežmalā.
  • Pasēdēt pie jūras.
  • Pasēdēt un atpūsties.
  • Pasēdēt kafejnīcā.
  • Pasēdēt draugu pulkā.
  • Pasēdēt pie galda un parunāties.
  • Pasēdēt kādu stundu pie grāmatām.
  • Brīdi viņš pasēdēja, rokas ceļgaliem apņēmis. Tad atlaidās uz muguras..
  • ...mēs reizēm varētu kopā pasēdēt uz klints un nolūkoties, kā vakarā jūrā nogrimst saule.
  • Biju labā garastāvoklī un gribējās būt kopā ar sievu,.. pasēdēt brītiņu viņas sabiedrībā.
  • Klukšķe [vista] pasēdēja vēl pāris dienas, tad.. nokāpa no olām, apvēla ar knābi visas olas apkārt un sēdās atkal virsū perēt.
Stabili vārdu savienojumiPasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes).
2.sar. Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
Piemēri«Kāda velna pēc viņai vajadzēja [naudas] skapi iztukšot pavisam un laisties prom. Gan jau tepat kaut kā izlāpītos. Drusku pasēdētu, un cauri būtu.»
  • «Kāda velna pēc viņai vajadzēja [naudas] skapi iztukšot pavisam un laisties prom. Gan jau tepat kaut kā izlāpītos. Drusku pasēdētu, un cauri būtu.»
Avoti: 6-1. sējums