Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pasīks
pasīks -ais; s. -a, -ā
pasīki apst.
1.Samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni).
PiemēriPasīka meitenīte.
1.1.Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.
PiemēriPasīks krūmiņš.
1.2.Tāds, kura elementi ir samērā mazi (piemēram, par rokrakstu, rakstu).
PiemēriŠodien vēstule pienāca. Rokraksts pasīks, bet ļoti glīts. Katrs burts, acīm redzot, ar centību veidots.
1.3.Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
PiemēriSainītis tecēja žirgti, gan pasīkiem, tomēr rasmīgiem solīšiem.
1.4.pārn. Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
Piemēri..[dzejoļu krājumam] cauri noteikta izjūta un griba, kas satur kopā atsevišķos dzejoļus, kuri varbūt bez šīs vienojošās idejas liktos pasīki..
2.Samērā augsts, arī kluss (par skaņu).
PiemēriIerunāties pasīkā balsī.
3.Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
PiemēriPasīki izstrādāts zīmējums gleznā.
Avoti: 6-1. sējums