pasacīt
pasacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju; trans.
1.Runājot, parasti īsi, izpaust (ko). Pateikt (1).
PiemēriNepaspēt ne vārda pasacīt.
- Nepaspēt ne vārda pasacīt.
- Pasacīt kaut ko klusā balsī.
- «Es iešu un sasaukšu visus,» Vanags pasteidzās pasacīt un izgāja ārā.
- «Esi gan tu jocīga... nē, goda vārds! It kā tam vispār būtu nozīme, ko cilvēks kādreiz ātrumā pasaka. Es bieži vien pat neatceros, ko esmu kādā brīdī teicis.»
- Daža bērna izrunas kļūda rodas slikta valodas parauga dēļ, un daudzas nepilnības var novērst ar to, ka bērnam ļoti skaidri pasaka priekšā vajadzīgo vārdu.
- Viņš visu ņem un nepasaka paldies, Pats palikdams kā akmens vienaldzīgs.
Stabili vārdu savienojumi
- Pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) — Sveicinot pasacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- Pasacīt (arī pateikt) paldies — Pateikties.
- Pasacīt (arī pateikt) priekšā — Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
1.1.Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriPasacīt savu adresi.
- Pasacīt savu adresi.
- Pasacīt pašu galveno.
- Pasacīt taisnību.
- Ozīt, vai Tu nevari pasacīt, kāpēc tik maz skaistu cilvēku seju ir..
- Ēvalds nevienam par to vēl nebija ieminējies, šoreiz bija jāpasaka: «Rudenī es gribu iestāties Politehniskajā institūtā,» viņš pateica.
- Tā. Nu ir pasacīts viss, ko nesu sevī šos gadu desmitus.
- Ar muti Upīšu Mārtiņš cik reižu jau nebij bijis Ansonos un sadevis ratniekam tādu pirti, ka tas palika bāls un mēms. Bet kad nu jāiet un jāpasaka acīs, viņam tā sasāpēja mugura..
Stabili vārdu savienojumiPasacīt (arī pateikt) acīs.
- Pasacīt (arī pateikt) acīs — Pasacīt atklāti.
1.2.Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriPasacīt vēstulē atbildi uz jautājumu.
- Pasacīt vēstulē atbildi uz jautājumu.
1.3.Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriTikai izcili liels mākslinieks ar ļoti skopiem izteiksmes līdzekļiem spēj daudz pasacīt.
- Tikai izcili liels mākslinieks ar ļoti skopiem izteiksmes līdzekļiem spēj daudz pasacīt.
- Aktierim ir jāsaprot, ko režisors ar viņa veidojamo tēlu grib pasacīt un kā pasacīt, bet viņam pašam ir jāveido šis tēls..
- Skatoties šo izrādi, ir tāda sajūta, ka teātrim ir kaut kas skaists, dārgs skatītājam pasakāms.
- Mūzika, ko tu mums pasacīsi? Vai pasmaidot nāksi kā meitene draiska, Mūs ievijot rožainu vīziju klaidā?
1.4.Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
PiemēriEs atstāju glāstu tev toreiz uz pleca, Kad zvaigznes ar gājputniem sajauca rīts, Kad daudz bija runāts un daudz bija klusēts, Un daudz kas bez vārdiem bij pasacīts.
- Es atstāju glāstu tev toreiz uz pleca, Kad zvaigznes ar gājputniem sajauca rīts, Kad daudz bija runāts un daudz bija klusēts, Un daudz kas bez vārdiem bij pasacīts.
- Pāris skaitļos plāksnē uz kapa īsi pasacīts it kā viss: Kad piedzimis tas, kurš te aprakts, Kad miris - cik dzīvojis.
- Pavasaris ir ar mums. Varbūt dzeja to neietvers, varbūt glezna to neizteiks, vienīgi katra sirdij to pasacīs viņa laime.
2.Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
PiemēriJa man izklātu priekšā ādiņas, varbūt ar pūlēm pasacītu, kas jenots, kas zaķis, kas sudrablapsa..
- Ja man izklātu priekšā ādiņas, varbūt ar pūlēm pasacītu, kas jenots, kas zaķis, kas sudrablapsa..
- Te [miestā] agrāk dzīvoja sīktirgotāji, zvejnieki un cilvēki, par kuriem bija grūti pasacīt, no kā viņi iztiek un ar ko nodarbojas.
- Atkal uzrakstīts jauns dzejolis. Labs vai slikts, uzreiz to grūti pasacīt.
Avoti: 6-1. sējums