pasacīt
pasacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju; trans.
1.Runājot, parasti īsi, izpaust (ko). Pateikt (1).
PiemēriNepaspēt ne vārda pasacīt.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriPasacīt savu adresi.
Stabili vārdu savienojumiPasacīt (arī pateikt) acīs.
1.2.Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriPasacīt vēstulē atbildi uz jautājumu.
1.3.Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriTikai izcili liels mākslinieks ar ļoti skopiem izteiksmes līdzekļiem spēj daudz pasacīt.
1.4.Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
PiemēriEs atstāju glāstu tev toreiz uz pleca, Kad zvaigznes ar gājputniem sajauca rīts, Kad daudz bija runāts un daudz bija klusēts, Un daudz kas bez vārdiem bij pasacīts.
2.Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
PiemēriJa man izklātu priekšā ādiņas, varbūt ar pūlēm pasacītu, kas jenots, kas zaķis, kas sudrablapsa..
Avoti: 6-1. sējums