Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pasargāt
pasargāt -sargāju, -sargā, -sargā, arī -sargu, -sargi, -sarga, pag. -sargāju; trans.
1.Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
PiemēriPasargāt bērnu no saslimšanas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
PiemēriPasargāt kājas no mitruma.
1.2.Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
PiemēriUz klāja nokļuvu laimīgi, vienīgi ar nelielu ūdens šalti sejā, ko sveiciena vietā man pasvieda pret kuģa sāniem plīstošais vilnis. Vecā jūrnieka jaka un garie zābaki pasargāja no vispārējas saslapināšanās.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
PiemēriPadomju Savienības varenība pēc otrā pasaules kara pasargāja tautas demokrātijas valstis no ārzemju imperiālistu iebrukuma..
3.pareti Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
PiemēriSuns man sētu pasargāja.
Avoti: 6-1. sējums