pasekne
pasekne -es, dsk. ģen. -ņu
paseknis -ņa, v.
1.Iedobums, padziļinājums. Vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai.
PiemēriPagrabs neizrādījās par īstu pagrabu, bet bija tikai tāda sekla pasekne. Pat sēdēt taisni nevarēja.
2.Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
PiemēriCik pa tumsu varēju noskārst, pasekne bija tukša. Galā pret dienvidiem, uz sētas pusi, spīdēja caurums.. Uz ceļa pusi tuvāk nevarēja pavirzīties - par daudz sekla bija starpa starp grīdu un apakšējo smilti.
Avoti: 6-1. sējums