pasist
pasist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..ieteicams.. zem ligzdas pamatnes pasist mazu dēlīti.
1.1.Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriLeinasars pasita klaipu zem mēteļa..
2.Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPasist somu uz muguras.
2.1.Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
Piemēri«Jādabū zemē laiva!» viņš pasita slapjo, iezilgano zodu pret laivu, kas atradās augšā uz krasta.
2.2.Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
PiemēriJaunais cilvēks.., rokas no vaļā pasistā mēteļa kabatām neizņēmis, šķērsoja ielu.
3.Neilgu laiku, mazliet sist.
PiemēriHarijs.. malā ar krietnu bozi pasita ledu, ja šķita stiprs, tad ieskrējas un laidās virsū.
Stabili vārdu savienojumiBūt pasistam (uz ko). Kā uz mutes (arī muti) pasists. Pasist gar zemi. Pasist knipi.
Avoti: 6-1. sējums