paskaļš
paskaļš -ais; s. -a, -ā
paskaļi apst.
1.Samērā skaļš (par skaņu).
PiemēriPaskaļš sauciens.
- Paskaļš sauciens.
- Runāt paskaļi.
- Velga bija jau pie dārza stūra, kad negaidot atskanēja paskaļas sieviešu balsis.
- Paskaļi ritmiski melodiski atskaņojumi rada možumu, samazina nogurumu..
- «Nedusmojies, ka mēs atnācām tā paskaļāk.»
2.Samērā skaļš (par cilvēku).
PiemēriPaskaļš puisis.
- Paskaļš puisis.
- Un paskaļais.. mežsargs Micīšu Rūdis.. sāka sīki izprašņāt gan tēvu, gan mūs ar brāli..
Avoti: 6-1. sējums