paskops
paskops -ais; s. -a, -ā
paskopi apst.
1.Samērā, arī mazliet skops.
Piemēri«Zini, Elziņ, vai tu man nevarētu aizdot pāris desmit latu? Mans vecais kļuvis tāds paskops, negribēja laist uz Rīgu, un es esmu gandrīz sausā.»
- «Zini, Elziņ, vai tu man nevarētu aizdot pāris desmit latu? Mans vecais kļuvis tāds paskops, negribēja laist uz Rīgu, un es esmu gandrīz sausā.»
- «..tu uz vecuma dienām tāda kā paskopa esi palikusi. Vai nevarēji šad un tad to pašu Janku vakariņās pasaukt..»
- pārn. Zeme šajā apvidū, kur daudz mežu un purvu, paskopa; lai liesajā smilts augsnē iekoptu raženus tīrumus un labas ganības, jāpieliek daudz pūļu.
2.Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
PiemēriViņš [aktieris] tevi veidols vienkāršiem, pat paskopiem izteiksmes līdzekļiem, bet tieši šī vienkāršība dara mums Egli tuvu.
- Viņš [aktieris] tevi veidols vienkāršiem, pat paskopiem izteiksmes līdzekļiem, bet tieši šī vienkāršība dara mums Egli tuvu.
- ..glazūru keramiķe izmanto paskopi, lai neciestu forma.
- Lietderīgas, bet paskopas ir komentāros dotās tālaika kritikas atsauksmes par Blaumaņa darbiem.
3.Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
Piemēri«Tātad trim bērniem kopā divas atvasītes,» es atļāvos domāt balsī. «Tā paskopi ir,» viesis uztvēra.
- «Tātad trim bērniem kopā divas atvasītes,» es atļāvos domāt balsī. «Tā paskopi ir,» viesis uztvēra.
- «Ar laiku tā paskopāk, Jegermat. Apsolījām slimajam Osiņām laivu nodarvot, bet pašiem pievakarē jāpošas uz jūru.»
- ..tas vairs nav izdarāms, jo dots tikai viens - diezgan paskopi iemērīts mūžs.
Avoti: 6-1. sējums