paskriet

paskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.

1.Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.

PiemēriPaskriet nost no ceļa.

Paskriet nost no ceļa.
Paskriet līdz mežam.
Paskriet gabaliņu.
«Pakalnu tev!» Mirdza iesaucās un paskrēja viņam pakaļ
Ejam, ejam, paskrienam pa sausām norām un nokalnītēm uz leju.
..vāvere.. paskrēja pa repuļaino stumbru uz augšu, apsēdās uz kāda zara..
Jūtos kā bērnībā, kad ziemu iegribējās basām kājām paskriet pa ledainu pagalma taciņu.
pārn. Virs galvas spīguļo zvaigznes. Viena sakustas, paskrien pa debesi un slīd lejup.

1.1.pārn. Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.

PiemēriMazās ragavas.. ceļa nošķiebienos allaž paskrien sāņus..

1.2.pārn. Strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.

PiemēriNē, putns tomēr vēl nav lidotājs... mazu gabaliņu paskrējis, atkal ir lejā un guļ kā beigts, atšāvis spārnu.

Nē, putns tomēr vēl nav lidotājs... mazu gabaliņu paskrējis, atkal ir lejā un guļ kā beigts, atšāvis spārnu.

2.Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.

PiemēriLietū paskriet zem koka.

2.1.Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).

PiemēriPaskriet zem vilciena..

2.2.pārn. Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).

PiemēriLidmašīna, paskrējusi zem mākoņiem, trauc gar piekrasti uz Havanas pusi..

3.Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).

PiemēriSētā viņš pat paskrien mums garām un drāž augšā pa kāpnēm uz manu istabu mantas nolikt.

Sētā viņš pat paskrien mums garām un drāž augšā pa kāpnēm uz manu istabu mantas nolikt.
Zēni, degdami nepacietībā, atkal uzņēma riksi un paskrēja garām zirgiem, kas gausi mina staignos mālus..
pārn. ..domu mums paskrien garām tūkstošu tūkstoši, un tikai dažas no tām mēs aizturam..
pārn. Viņu neatstāja dīvaina, nereāla sajūta, it kā garām ļoti, ļoti tuvu garām būtu paskrējusi laime.

3.1.pārn. Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.

PiemēriCita pēc citas Jankam garām paskrien smagās automašīnas.

Cita pēc citas Jankam garām paskrien smagās automašīnas.
Šķindēdams garām paskrēja tramvajs.
Lai kā Vilītis [zirgs] centās, ceļš tomēr nešķīrās... Drīz vien garām paskrēja citi ormaņi..

3.2.pārn. Strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) – parasti par putniem, kukaiņiem.

PiemēriViendien jau siena laika sākumā paskrien gājējam garām vesels bišu koris.

3.3.pārn. Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) – par to, kam kāds brauc garām.

PiemēriZirgus ragavās aizjūguši, braucam.. pa miglas piekāpušām pļavām.. Garām paskrien apsniguši pirtiņa, šķūnis un bērzs.

Zirgus ragavās aizjūguši, braucam.. pa miglas piekāpušām pļavām.. Garām paskrien apsniguši pirtiņa, šķūnis un bērzs.

4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) skriet.

Piemēri..viņa skrēja vēl trakāk, cik ātri paskriet vēl vispār jaudāja basām kājām un vēl pa nakts melnumu..

..viņa skrēja vēl trakāk, cik ātri paskriet vēl vispār jaudāja basām kājām un vēl pa nakts melnumu..
«Nedrīkst! Nedrīkst!» es kliedzu, bet vējš pūš mutē. Ne pakliegt, ne paskriet.
Viņam nebija vairs spēka paskriet, jo, jau soļiem ejot, bija nokusis.

5.parasti 3. pers. Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).

PiemēriPaskrēja pirmie pēckara gadi, kā tas notika, pat grūti atcerēties.

Paskrēja pirmie pēckara gadi, kā tas notika, pat grūti atcerēties.
Paskries ziema un steigas pilnais pavasaris, aizskries vasara, un klāt būs kartupeļu rakšanas laiks.
Steigā. Pa galvu pa kaklu. Vienos vējos. Tāda. Paskrēja vasara trakā...

Stabili vārdu savienojumiPaskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm.

Avoti: 6-1. sējums