Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paslēpties
paslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
PiemēriPaslēpies aiz kupla paegļu krūma, viņš aizturēja elpu.
Stabili vārdu savienojumiPaslēpties zem maskas.
1.1.Patverties.
PiemēriTā [bedre] izskatījās kā.. kara laika kareivju zemnīca, kurā varēja paslēpties ne vien no ienaidnieka lodēm, bet arī no aukstuma un lietus.
1.2.pārn. Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
Piemēri..[baznīcā] sieviešu pusē deguni paslēpās baltos un sarkanos mutautiņos.
1.3.pārn. Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
Piemēri..pāris desmiti māju, kas izkaisītas priedulājā un paslēpušās cita no citas aiz smilšu pauguriem un vētras saliektu koku puduriem.
1.4.pārn. Noslēgties (sevī).
PiemēriUn tu aizbēgi paslēpties sevī kā dziļā un tumšā mežā.
Avoti: 6-1. sējums