paslaucīt
paslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
PiemēriPaslaucīt istabu.
- Paslaucīt istabu.
- Paslaucīt briļļu stiklus.
- Brīdi ieskāvusi dēlu rokās un ar priekšauta stūri paslaucījusī acis, viņa steidzās atkal cept, vārīt..
- Tikai kad saimnieks minēja viņa [suņa] vārdu vai paglaudīja, - viņa pinkainā aste drusku paslaucīja zemi.
Avoti: 6-1. sējums