paslavēt
paslavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet slavēt.
Piemēri..parkā neviena [strādnieka] nebija, un barons nevarēja pie viena nākuma izrāt kūtros vai paslavēt centīgos.
- ..parkā neviena [strādnieka] nebija, un barons nevarēja pie viena nākuma izrāt kūtros vai paslavēt centīgos.
- Viņš kāri izdzēra divas krūzes, noslaucīja lūpas piedurknē un dzērienu paslavēja: «A, tas ir labs...»
1.1.intrans.
Piemēri«Nekas, dūšīgi jūs man šorīt esat locījušies,» saimnieks nenocietās nepaslavējis, lai gan tas nebij gudri, tie [kalpi] varēja iedomāties, ka par daudz jau padarījuši.
- «Nekas, dūšīgi jūs man šorīt esat locījušies,» saimnieks nenocietās nepaslavējis, lai gan tas nebij gudri, tie [kalpi] varēja iedomāties, ka par daudz jau padarījuši.
Avoti: 6-1. sējums