Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pasprukt
pasprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
PiemēriNez kādā ceļā pasprucis vaļā kaimiņu vērsis, izārdīdams govju aploku.
  • Nez kādā ceļā pasprucis vaļā kaimiņu vērsis, izārdīdams govju aploku.
  • Suņu puisim suņi pasprukuši, tie drāžas pa krūmiem..
  • ..kā vēja spārnos klaigādama atskrien Olga - teles esot pasprukušas, lai nākot ķert.
  • pārn. Kaut kur pasprukusi vēja pūsma - maldās apkārt..
  • pārn. Skatienam pasprūkot iesāņus, acīs dūrās topošās.. [viesnīcas] divdesmit astoņi stāvi.
Stabili vārdu savienojumiKā no ķēdes pasprucis (arī norāvies).
1.1.Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
PiemēriUz arkla līgodamies sēž Boriss.. Pēkšņi arkls strauji salecas uz augšu, roka pasprūk vaļā, un pats viņš pārvēlas pār korpusa rāmi zemē...
  • Uz arkla līgodamies sēž Boriss.. Pēkšņi arkls strauji salecas uz augšu, roka pasprūk vaļā, un pats viņš pārvēlas pār korpusa rāmi zemē...
1.2.Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
PiemēriŠķiet, pašam velnam te pasprucis vaļā lielais akmeņu maiss - tā er tiem piebārstīta jūra un plata zemes josla, kas aizstiepjas tālu cauri visai Ziemeļvidzemei.
  • Šķiet, pašam velnam te pasprucis vaļā lielais akmeņu maiss - tā er tiem piebārstīta jūra un plata zemes josla, kas aizstiepjas tālu cauri visai Ziemeļvidzemei.
  • ..zēns vispirms sarāvās un saguma sēdeklī vēl mazāks, kā spiešus iespiests tajā ar pārslodzi, bet pēc tam atkal sprāgtin izsprāga ārā kā vaļā pasprukusi atspere..
2.sar. Ātri, bēgšus pavirzīties.
PiemēriAris strādāja pajumtē vai vismaz varēja pasprukt pajumtē - kad sākās kārtējā [lietus] gāze.
  • Aris strādāja pajumtē vai vismaz varēja pasprukt pajumtē - kad sākās kārtējā [lietus] gāze.
3.parasti 3. pers.; sar. Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
PiemēriAizvainota iekodu lūpa, lai atkal nepaspruktu kāds nelāgs vārds.
  • Aizvainota iekodu lūpa, lai atkal nepaspruktu kāds nelāgs vārds.
  • Tikai divreiz Aleksim paspruka pa asam teicienam - kad Antonija par varēm aicināja puisi dejot un kad uzspieda viņam vesti ar «lielu priekšu».
  • «Vai!» Pēcim paspruka izbaiļu sauciens.
3.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
Piemēri«Es? Atradusi antiņu!» Indulim pasprūk tādi smiekli, tādi nelāgi smiekliņi.
  • «Es? Atradusi antiņu!» Indulim pasprūk tādi smiekli, tādi nelāgi smiekliņi.
  • Pie zārka Edīte.., elsās raustoties, čukstēja: «Māmiņ! Mammucīt! Mīļo mammucīt!» Tās bija tik neviltotas, tik klusas, īstas sāpes, ka man paspruka asaras.
  • Acis viņiem [gūstekņiem] visu laiku bij ciet, tomēr ne mirkli neaizmiga, te vienam, te otram neviļus paspruka nopūta..
4.parasti 3. pers.; sar. Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
PiemēriNastu pār plecu uzmetot, tējkanna paspruka un izlidoja uz grīdas..
  • Nastu pār plecu uzmetot, tējkanna paspruka un izlidoja uz grīdas..
  • Te pasprūk tas [balons] un pazūd mākoņos, un ilgi mazā skatās debešos.
  • «Uzmanies tu! Nepalaid atkal vaļā [airi].» Andrs tūliņ žirgti atsaucās. «Nē, tagad viņš man vairs nepaspruks!»
Avoti: 6-1. sējums