pastars
pastars -ais; s. -a, -ā; parasti ar not. galotni; novec.
Pēdējais.
PiemēriKad viņi [senči] skan, es līdzi skanu tiem, Un jūtu tos līdz dvēsles pamatiem, Līdz brīdim pastaram, kad skuju rota Es viņu pulkam būšu piebiedrota.
Stabili vārdu savienojumiPastarā diena. Pastarā tiesa.
Avoti: 6-1. sējums