Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pastrīķēt
pastrīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
PiemēriMārtiņš.. izkapti noskaloja ūdenī, viegli pastrīķēja..
  • Mārtiņš.. izkapti noskaloja ūdenī, viegli pastrīķēja..
  • Izkapts īsti laba kļūst pret vecumu, kad sadilst plāna, top viegla un asa; pirms pļaujas kārtīgi jāizkāpina, tad visu siena laiku pietiek pastrīķēt vien.
Avoti: 6-1. sējums