pastulbs
pastulbs -ais; s. -a, -ā
pastulbi apst.
Samērā, arī mazliet stulbs.
PiemēriPastulbs cilvēks.
- Pastulbs cilvēks.
- Pastulba seja.
- Pastulbs joks.
- Visi mani biedri ar viņu [meiteni] tērzēja, smējās. Laikam biju piedzimis pastulbs. Es varēju tikai stāvēt un skatīties kā pasakā, kā burvībā.
- Lonijas savtīgā interese kā neredzama roka uzvilka atsperes pastulbajiem lauku jaunbagātniekiem, un tie satracināti, iekārdināti sāka griezties ap viņu kā vilciņi.
- Abi jaunieši pastulbi smaidīja, kā mēdz sacīt, pār visu ģīmi, un likās pilnā mērā ar sevi apmierināti.
Avoti: 6-1. sējums