Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pastulbs
pastulbs -ais; s. -a, -ā
pastulbi apst.
Samērā, arī mazliet stulbs.
PiemēriPastulbs cilvēks.
  • Pastulbs cilvēks.
  • Pastulba seja.
  • Pastulbs joks.
  • Visi mani biedri ar viņu [meiteni] tērzēja, smējās. Laikam biju piedzimis pastulbs. Es varēju tikai stāvēt un skatīties kā pasakā, kā burvībā.
  • Lonijas savtīgā interese kā neredzama roka uzvilka atsperes pastulbajiem lauku jaunbagātniekiem, un tie satracināti, iekārdināti sāka griezties ap viņu kā vilciņi.
  • Abi jaunieši pastulbi smaidīja, kā mēdz sacīt, pār visu ģīmi, un likās pilnā mērā ar sevi apmierināti.
Avoti: 6-1. sējums