pastāvīgs
pastāvīgs -ais; s. -a, -ā
pastāvīgi apst.
1.Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
PiemēriPastāvīgs vējš.
1.1.Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
PiemēriPastāvīga temperatūra.
Stabili vārdu savienojumiPastāvīgais kapitāls.
2.Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
PiemēriPastāvīga migla.
2.1.Par darbību, norisi.
Piemēri..Tobijs ir šausmīgi aizņemts, taisni noslogots ar pastāvīgo joku plēšanu.
2.2.Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, norisi.
PiemēriPastāvīgs prieks.
2.3.Tāds, kas ir paredzēts ilgstošai izmantošanai.
PiemēriPastāvīga sakaru līnija.
3.Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (per cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
PiemēriMūsu pastāvīgais rijas vīrs ir Baumanis. No rijas viņš tagad [rudenī] atkust tikai pie ēšanas, citādi viņš visu laiku pavada rijā.
3.1.Tāds, kas ko dara regulāri.
PiemēriPastāvīgs teātra apmeklētājs.
3.2.Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu.
PiemēriPastāvīga darbavieta.
Stabili vārdu savienojumiPastāvīga neitralitāte.
Avoti: 6-1. sējums