pasvilpt

pasvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu

1.trans. Svilpjot pasaukt (parasti suni).

PiemēriKad negaiss norima, Mikiņš pasvilpa Dūksi..

1.1.intrans.

PiemēriPuika pasvilpa. No krūma izskrēja zaķis, un milzis nebij salocījies vien, kad zaķis jau bij gabalā.

Puika pasvilpa. No krūma izskrēja zaķis, un milzis nebij salocījies vien, kad zaķis jau bij gabalā.

1.2.sar. Pasaukt.

PiemēriTas, kuru bīskaps slavē, pat bruņiniekiem kā paraugu? Nu jā - viņš [Kaupo] vienmēr bijis klāt, kad vien pasvilpts.

Tas, kuru bīskaps slavē, pat bruņiniekiem kā paraugu? Nu jā - viņš [Kaupo] vienmēr bijis klāt, kad vien pasvilpts.

1.3.intrans.

PiemēriKad tev, Albert, vajadzēs remontu, tu tik pasvilp - un es būšu klāt kā mazais nazītis.

Kad tev, Albert, vajadzēs remontu, tu tik pasvilp - un es būšu klāt kā mazais nazītis.

1.4.intrans.; sar. Paziņot (parasti drīz, nekavējoties).

Piemēri..ja vien nāca kāda istabiņa vaļā [izīrējama], ikviens par to pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem.

..ja vien nāca kāda istabiņa vaļā [izīrējama], ikviens par to pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem.

2.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).

PiemēriSiksna pasvilpa gaisā, bet puslokā pēkšņi sametās un nošļuka lejā..

3.intrans. Pasvilpot₁.

Avoti: 6-1. sējums