pasīks | LLVV

pasīks

pasīks -ais; s. -a, -ā

pasīki apst.

1.Samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni).

PiemēriPasīka meitenīte.

Pasīka meitenīte.
Viņa bija pasīka, tievu viduklīti..
Pasīka, stūraina, nevienādi iedegušu seju.. viņa piemiegtām acīm skatās.. uz cukurbiešu sējumu..
..kādu vakaru, uz mani skatoties, [tēva draugs] teica vecākiem: «Klau, viņš jums tāds pasīks!»

1.1.Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.

PiemēriPasīks krūmiņš.

Pasīks krūmiņš.
Pasīkas pļavu puķītes.
Pasīks mežiņš.
Ja, steigā skrejot, gadījās nolauzt kaut pasīku bērza zaru, sirds sāka trīsot kā Daugavas ūdenszāle.
..aizdegšos zili kā smiltājā mārsils, pasīks ziediņš, bet bišu sanoņai salds.

1.2.Tāds, kura elementi ir samērā mazi (piemēram, par rokrakstu, rakstu).

PiemēriŠodien vēstule pienāca. Rokraksts pasīks, bet ļoti glīts. Katrs burts, acīm redzot, ar centību veidots.

Šodien vēstule pienāca. Rokraksts pasīks, bet ļoti glīts. Katrs burts, acīm redzot, ar centību veidots.
..[māksliniecei] piemīt ļoti priecīgs un drošs krāsas uzliciens pasīkā otas rakstā..

1.3.Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).

PiemēriSainītis tecēja žirgti, gan pasīkiem, tomēr rasmīgiem solīšiem.

1.4.pārn. Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).

Piemēri..[dzejoļu krājumam] cauri noteikta izjūta un griba, kas satur kopā atsevišķos dzejoļus, kuri varbūt bez šīs vienojošās idejas liktos pasīki..

..[dzejoļu krājumam] cauri noteikta izjūta un griba, kas satur kopā atsevišķos dzejoļus, kuri varbūt bez šīs vienojošās idejas liktos pasīki..
Pēc tām dedzīgajām, satraucošajām runām Karlevica zālē Andra sacerējums Annai izlikās tāds pasīks un nespilgts..

2.Samērā augsts, arī kluss (par skaņu).

PiemēriIerunāties pasīkā balsī.

3.Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).

PiemēriPasīki izstrādāts zīmējums gleznā.

Avoti: 6-1. sējums