patents
patents -a, v.
1.Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
PiemēriIzgudrojuma patents.
Stabili vārdu savienojumiPatenta formula. Patentu dienests.
2.neakt. Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
PiemēriKapteiņa patents.
3.vēst. Zemes, valsts valdnieka, pārvaldes orgāna rīkojums, pavēle.
PiemēriHercogi [Kurzemes hercogistē] mēdza publicēt landtāga lēmumus.. īpašu patentu.. veidā. Praktizēja arī šo lēmumu nolasīšanu baznīcā no kanceles.
Stabili vārdu savienojumiPatenta raksts.
Avoti: 6-1. sējums