patmīlis
patmīlis -ļa, v.
patmīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Patmīlīgs cilvēks. Arī egoists.
PiemēriAgneses galva svērās arvien zemāk. Valdis laikam viņu uzskata par patmīli, kas redz vienīgi sevi, iedomājas sevi par pasaules asi..
Avoti: 6-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis