patmīlis
patmīlis -ļa, v.
patmīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Patmīlīgs cilvēks. Arī egoists.
PiemēriAgneses galva svērās arvien zemāk. Valdis laikam viņu uzskata par patmīli, kas redz vienīgi sevi, iedomājas sevi par pasaules asi..
- Agneses galva svērās arvien zemāk. Valdis laikam viņu uzskata par patmīli, kas redz vienīgi sevi, iedomājas sevi par pasaules asi..
- ..patmīlis un gļēvulis kā dzīvē viņš palicis arī nāvē, nav gribējis iet miglaino nebūtības ceļu viens, baidījies..
- ..Tārmanis pārāk liels egoists, patmīlis, lai tik viegli atzītu savas vainas un censtos kļūt citāds.
- pārn. Reizi mūžā no patmīles - vasaras - šķīstīties, Kad vien sevī ik rītausmas pieskāriens sūkts..
Avoti: 6-1. sējums