patoloģisks
patoloģisks -ais; s. -a, -ā
patoloģiski apst.
1.Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPatoloģiskā anatomija, kuras pamatlicējs ir bijis Virhovs, joprojām attīstās Virhova norādītajā virzienā..
- Patoloģiskā anatomija, kuras pamatlicējs ir bijis Virhovs, joprojām attīstās Virhova norādītajā virzienā..
- Krievupes mežniecībā iekārtota īpaša meža patoloģiskā laboratorija, kurā audzē mežu kaitēkļus un izmēģina dažādus līdzekļus to iznīcināšanai.
- Patoloģiski anatomiskajā izmeklēšanā šizofrēnijas slimnieku smadzenēs specifiskas izmaiņas nav atrodamas.
Stabili vārdu savienojumiPatoloģiskais materiāls. Patoloģiskā anatomija.
- Patoloģiskais materiāls — Orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
- Patoloģiskā anatomija — Zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām.
- Patoloģiskā fizioloģija — Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
2.Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriPatoloģiski (arī pāragri) novecot.
- Patoloģiski (arī pāragri) novecot.
- ..reflektorās organisma pielāgošanās reakcijas vides maiņām ir ļoti precīzas un saskaņotas, kamēr normāli funkcionē.. regulācijas mehānismi un to darbā nav iestājušās patoloģiskas novirzes.
- ..patoloģiska afekta stāvoklī, kad sašaurinās indivīda apziņa un slimnieka rīcību vairs neietekmē doma par sekām, valda tikai viena, spilgti afektīvi piesātināta ideja - dusmas, apvainojums, pārestības sajūta..
Stabili vārdu savienojumiPatoloģiskais parazītisms.
- Patoloģiskais parazītisms — Parazītisms, kas izraisa saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve — Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Avoti: 6-1. sējums