Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patraucēt
patraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Neilgu laiku, mazliet traucēt.
PiemēriPatraucēt darbabiedru ar jautājumu.
  • Patraucēt darbabiedru ar jautājumu.
  • Vasaras kultūru sējas tempi.. palēninās... «Svētki un tik ļoti vajadzīgais lietus patraucējis..» [Saka kolhoznieki.]
  • pārn. ..dinamieši.. paguva pāris reizes arī nopietni patraucēt Kulakovu [pretinieku vārtsargu].
Avoti: 6-1. sējums