patricietis
patricietis -ša, v.
patriciete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
PiemēriTaču vienu Spartaks nespēj - viņš nevar pārvarēt savu cīņas biedru alkatību, varas kāri, vēlēšanos pašiem kļūt par vergturiem nogāzto patriciešu vietā.
- Taču vienu Spartaks nespēj - viņš nevar pārvarēt savu cīņas biedru alkatību, varas kāri, vēlēšanos pašiem kļūt par vergturiem nogāzto patriciešu vietā.
2.Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
PiemēriMelngalvju namā, kur notiek koncerti, pulcējas vien augstdžimušie un bagātie Rīgas patricieši.
- Melngalvju namā, kur notiek koncerti, pulcējas vien augstdžimušie un bagātie Rīgas patricieši.
- 17. gadsimta vidū bibliotēka ir atvērta tikai divreiz nedēļā pa vienai stundai. Tikai Rīgas patriciešiem par ievērojamu drošības naudu ir tiesības dabūt kādu sējumu mājās.
- ..[koncerti] bagātināja un rosināja arī Emīlu Dārziņu nopietnām mūzikas studijām.. Par spīti neredzamajam.. mūrim.. greznajās zālēs - starp galeriju, kur sēdēja viņš, un parketu un ložām, kur sēdēja Rīgas patricieši.
Avoti: 6-1. sējums