patricietis
patricietis -ša, v.
patriciete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
PiemēriTaču vienu Spartaks nespēj - viņš nevar pārvarēt savu cīņas biedru alkatību, varas kāri, vēlēšanos pašiem kļūt par vergturiem nogāzto patriciešu vietā.
2.Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
PiemēriMelngalvju namā, kur notiek koncerti, pulcējas vien augstdžimušie un bagātie Rīgas patricieši.
Avoti: 6-1. sējums