Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patriekt1
patriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās.
PiemēriPatriekt ganāmpulku uz priekšu.
  • Patriekt ganāmpulku uz priekšu.
  • ..Dudinckis Mežavilkos, uz istabu iedams, patrieca suni no celiņa.
  • Janelim nebija laika suni patriekt atpakaļ.
1.1.Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
Piemēri«..kas tad jums ir tas meža tehniķis?» ievaicājos.. - «Nu, tak Laima... Dūšīga, tikai spīva gan, vīru patrieca..»
  • «..kas tad jums ir tas meža tehniķis?» ievaicājos.. - «Nu, tak Laima... Dūšīga, tikai spīva gan, vīru patrieca..»
  • Hronikās Autīni pirmo reizi piemin 1206. gadā, kad te ieradies lībju izcelsmes ticības sludinātājs Daniels.., bet ticis patriekts..
1.2.Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
PiemēriPatriekt ienaidnieka bataljonu no pilsētas.
  • Patriekt ienaidnieka bataljonu no pilsētas.
  • Spēlmanītim Totam jāiziet visas velnu rijas šausmas, lai Kungu uzveiktu, patriektu visus mošķus..
2.Ar triecienu pavirzīt.
PiemēriPatriekt ar kāju bumbu sānis.
  • Patriekt ar kāju bumbu sānis.
Stabili vārdu savienojumiPatriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli).
Avoti: 6-1. sējums