patrons
patrons -a, v.
patronese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v.; vēst. Senajā Romā — dižciltīgs pilsonis — aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
2.Aizbildnis, aizstāvis.
PiemēriJauns mākslinieks uzticas lielam, pieredzes bagātam meistaram, ir gatavs atzīt to par savu skolotāju. Bet jaunajiem, diemžēl, šāda patrona dažkārt nav.
2.1.Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
PiemēriPatronēšanas līguma.. laikā patronam ir aizbildņa vai aizgādņa tiesības.
2.2.neakt. Uzņēmuma īpašnieks: darba devējs.
PiemēriDarbs Zālītes dienestā nav patīkams. Jau 1899. gada jūnijā rodas pirmais konflikts, kad patrons negrib maksāt līdzstrādniekiem par oriģināldarbiem..
3.rel. Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
PiemēriRīgas vēstures muzeja kāpnēs uz postamentiem stāv divi morīši, kas tur rokās daudzzarainus svečturus - kandelabrus. Tie [morīši] ir melngalvju patrona - svētā Maurīcija - attēli..
Avoti: 6-1. sējums