Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patukšs
patukšs -ais; s. -a, -ā
patukši apst.
1.Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) — parasti par vietu, telpu.
PiemēriPatukšs vilciens.
1.1.Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) — par laiku, laikposmu.
PiemēriTas ir tāds patukšs laiciņš [bibliotēkā] - studenti vēl lekcijās, lasītāju pamaz.
2.Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
Piemēri..tikai tāds patukšs viņš bij, lielīgs un aušīgs.
2.1.Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
PiemēriPatukša saruna.
Avoti: 6-1. sējums