paugurs
paugurs -a, v.
1.Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
PiemēriZems paugurs.
2.Izcilnis (kā) virsmā.
PiemēriKādā vakarā Liedags piekusis atgūlās sniega paugurā.
3.Pauguriņš2.
PiemēriNeliela zobu pauguru pieslīpēšana, ja to izdara ar ātrgaitas urbjmašīnu.., ir nesāpīga..
Avoti: 6-1. sējums