Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paugurs
paugurs -a, v.
1.Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
PiemēriZems paugurs.
  • Zems paugurs.
  • Sīks paugurs.
  • Lēzens paugurs.
  • Morēnu pauguru rajonos un līdzenumos atrodas sekli ezeri ar lēzeniem krastiem,.
  • ..šoseja.. lokās caur priežu mežiem stāvos pauguros.
  • Tas nebija nekāds augstais kalns. Bērna acu skatiens noteikti pārspīlēja ieapaļa paugura krāšņumu un nozīmību.
2.Izcilnis (kā) virsmā.
PiemēriKādā vakarā Liedags piekusis atgūlās sniega paugurā.
  • Kādā vakarā Liedags piekusis atgūlās sniega paugurā.
  • Tad uznāca siltāks laiks, lauku pauguri izspiedās cauri sniegam..
3.Pauguriņš2.
PiemēriNeliela zobu pauguru pieslīpēšana, ja to izdara ar ātrgaitas urbjmašīnu.., ir nesāpīga..
  • Neliela zobu pauguru pieslīpēšana, ja to izdara ar ātrgaitas urbjmašīnu.., ir nesāpīga..
  • Pakaļkājas [krupim] īsas un resnas, ar diviem pauguriem garākā pirksta katras locītavas apakšpusē.
  • Vīriešiem matu izkrišana tipiskos gadījumos sākas pieres pauguru apvidū..
Avoti: 6-1. sējums