Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pauna
pauna -as, s.
1.Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā). Sainis.
PiemēriSasēju paunā savas mantiņas..
Stabili vārdu savienojumiPaunu žīds.
1.1.parasti dsk.; sar. Bagāža, saiņi.
Piemēri..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu ne tikai panest, bet vēl visu to saturēt..
Avoti: 6-1. sējums