pauna
pauna -as, s.
1.Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā). Sainis.
PiemēriSasēju paunā savas mantiņas..
- Sasēju paunā savas mantiņas..
- Kad viņš savu paunu atraisīja, notupis istabas vidū ceļos uz grīdas, apkārt sapulcējās visi..
- ..pa vakariem māte nesa līdzi uz mājām veļas paunas, stāvēja vēlu jo vēlu pie kūpošas baļļas un mazgāja kreklus un palagus.
- sal. Annele palika savīkstītā kā pauna..
- pārn. ..mūsu padoms [bērniem] - lieka pauna, Ko viņi steigšus projām sviež.
Stabili vārdu savienojumiPaunu žīds.
- Paunu žīds vēst. — Pauninieks.
1.1.parasti dsk.; sar. Bagāža, saiņi.
Piemēri..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu ne tikai panest, bet vēl visu to saturēt..
- ..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu ne tikai panest, bet vēl visu to saturēt..
- Izkrāvām savu mantību - dažādu apmēru mugursomas, maisus, kastes un citas paunas..
- «Kad izmokos ar savām paunām no mašīnas, noslauku sviedrus..»
Avoti: 6-1. sējums