Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pauna
pauna -as, s.
1.Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā). Sainis.
PiemēriSasēju paunā savas mantiņas..
  • Sasēju paunā savas mantiņas..
  • Kad viņš savu paunu atraisīja, notupis istabas vidū ceļos uz grīdas, apkārt sapulcējās visi..
  • ..pa vakariem māte nesa līdzi uz mājām veļas paunas, stāvēja vēlu jo vēlu pie kūpošas baļļas un mazgāja kreklus un palagus.
  • sal. Annele palika savīkstītā kā pauna..
  • pārn. ..mūsu padoms [bērniem] - lieka pauna, Ko viņi steigšus projām sviež.
Stabili vārdu savienojumiPaunu žīds.
1.1.parasti dsk.; sar. Bagāža, saiņi.
Piemēri..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu ne tikai panest, bet vēl visu to saturēt..
  • ..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu ne tikai panest, bet vēl visu to saturēt..
  • Izkrāvām savu mantību - dažādu apmēru mugursomas, maisus, kastes un citas paunas..
  • «Kad izmokos ar savām paunām no mašīnas, noslauku sviedrus..»
Avoti: 6-1. sējums