paurķēt
paurķēt [pa-urķēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Neilgu laiku, mazliet urķēt.
PiemēriKlāvs ar nūju vēl paurķē ledu, Jukums veicīgi.. izceļ pāris lielākus ledus gabalus, un mazajā āliņģī veikli ieslīd Kriša ķeksis..
- Klāvs ar nūju vēl paurķē ledu, Jukums veicīgi.. izceļ pāris lielākus ledus gabalus, un mazajā āliņģī veikli ieslīd Kriša ķeksis..
- Paveic puisis kādu uzdevuma daļu, apsēžas uz kāpurķēdes un svilpo. Pat nedomā kaut ko vēl pats paurķēt kaut vai aiz tīras intereses.
Avoti: 6-1. sējums