Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paurķēties
paurķēties [pa-urķēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet urķēties.
PiemēriKaplis nošķindēja pret metālu. Viņš paurķējās dziļāk. Biešu vaga atalgoja ziņkāri, atsegdama ar zemēm apķepušu.. dzelzs gabalu.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
PiemēriVajadzētu paurķēties, papētīt.. vadītāju darbdienas un arī svētdienas, kas brīžiem ir vēl trakākas darbdienas.
Avoti: 6-1. sējums