pavaļīgs
pavaļīgs -ais; s. -a, -ā
pavaļīgi apst.
1.Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
PiemēriArī pašreiz bākas uzraugam ir diezgan pavaļīgs laiks, jo vētras šajā gada laikā plosās reti.
- Arī pašreiz bākas uzraugam ir diezgan pavaļīgs laiks, jo vētras šajā gada laikā plosās reti.
- ..katrs acumirklis tai darba aizņemts.. Vienīgais pavaļīgākais brītiņš nu ir ganu diena..
- «Kad pārnāk mājās vedeklas, tad man mūždien iekrīt kāds pavaļīgāks brītiņš.»
1.1.Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
PiemēriTēvs šovakar pavaļīgs.
- Tēvs šovakar pavaļīgs.
- pārn. Tagad strazdi ir pavaļīgāki, un vecais strazds uzmetas jo bieži turpat lizdas tuvumā uz zara un svilpo..
2.Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
PiemēriPavaļīgs mētelis.
- Pavaļīgs mētelis.
- Pavaļīgas kurpes.
- Pavaļīga krekla apkaklīte.
3.Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
Piemēri..puisis ar mazliet pavaļīgām manierēm un tieksmi uz familiaritāti.
- ..puisis ar mazliet pavaļīgām manierēm un tieksmi uz familiaritāti.
Avoti: 6-1. sējums