Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pavaļīgs
pavaļīgs -ais; s. -a, -ā
pavaļīgi apst.
1.Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
PiemēriArī pašreiz bākas uzraugam ir diezgan pavaļīgs laiks, jo vētras šajā gada laikā plosās reti.
1.1.Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
PiemēriTēvs šovakar pavaļīgs.
2.Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
PiemēriPavaļīgs mētelis.
3.Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
Piemēri..puisis ar mazliet pavaļīgām manierēm un tieksmi uz familiaritāti.
Avoti: 6-1. sējums