Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pavedējs
pavedējs -a, v.
pavedēja -as, s.
1.Darītājs → pavest.
2.Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
Piemēri..Laima nošauj savu pavedēju un izdara pašnāvību. Viņa nogalina Langartu ar skaidru apziņu, ka iznīcina nelieti..
Avoti: 6-1. sējums