pavedināt
pavedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
PiemēriPavedināt uz smēķēšanu.
2.Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
PiemēriViņa dēkas gāja no mutes mutē.. Mātes no viņa sargāja meitas, vienlaikus pašas cenzdamās viņu savaldzināt un pavedināt.
3.Uzvedināt (uz kādām domām).
Piemēri«Es jau domāju, ka jūs neesat profesionāls karavīrs,» viņa teica. - «Kas jūs uz tādām domām pavedināja?» es ar interesi iejautājos.
Avoti: 6-1. sējums