pavedināt
pavedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
PiemēriPavedināt uz smēķēšanu.
- Pavedināt uz smēķēšanu.
- Lai tikai viņš pagadās man pa rokai, labi neklāsies. Pavedināt tevi uz dzeršanu!
- ..Elīna Zālīte sava romāna galveno sižeta līniju veidojusi gandrīz vai pēc dramaturģiskas shēmas. Tas vien var pavedināt uz darba pārveidošanu kā lugā, tā kinofilmā..
2.Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
PiemēriViņa dēkas gāja no mutes mutē.. Mātes no viņa sargāja meitas, vienlaikus pašas cenzdamās viņu savaldzināt un pavedināt.
- Viņa dēkas gāja no mutes mutē.. Mātes no viņa sargāja meitas, vienlaikus pašas cenzdamās viņu savaldzināt un pavedināt.
- Gurnus viņa grozīja tik pavedinoši, ka, viņas gaitā lūkojoties, gribējās reizē lamāties un skūpstīt kāpnes, kurām viņa pieskārās ar savām lielajām, skaistajām kājām.
- Kaut kas bezrūpīgs, pavedinošs jautās visā māsas stājā un augumā.
3.Uzvedināt (uz kādām domām).
Piemēri«Es jau domāju, ka jūs neesat profesionāls karavīrs,» viņa teica. - «Kas jūs uz tādām domām pavedināja?» es ar interesi iejautājos.
- «Es jau domāju, ka jūs neesat profesionāls karavīrs,» viņa teica. - «Kas jūs uz tādām domām pavedināja?» es ar interesi iejautājos.
- «..ja mūsu šīsdienas saruna būtu pavedinājusi jūs kaut uz īslaicīgām pārdomām, es varētu saukt sevi par laimīgu.»
Avoti: 6-1. sējums