pavest
pavest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest ar kravas mašīnu kādas stundas malku.
- Pavest ar kravas mašīnu kādas stundas malku.
- Vecaistēvs sajūdza zirgu un paveda Pēteri līdz pagasta robežai.
- Ienāca prātā, ka varbūt kāds brauc arī uz Klaiņu pusi un varētu pavest vismaz manas mantiņas..
1.1.intrans.
Piemēri«Ej, nāc sēdies iekšā, pavedīšu!» Emma dzird kādu sakām.. Rati ir apstājušies viņai tieši priekšā..
- «Ej, nāc sēdies iekšā, pavedīšu!» Emma dzird kādu sakām.. Rati ir apstājušies viņai tieši priekšā..
- Večuks pasitās pirmajam braucējam tuvāk...viņš lūdza, lai paved.
1.2.Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) – par transportlīdzekli. Vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriKā parasti, tēvs gāja pa priekšu, Krišs klusēdams viņa pēdās. Kilometrus pārdesmit tos paveda kāda armijas mašīna.
- Kā parasti, tēvs gāja pa priekšu, Krišs klusēdams viņa pēdās. Kilometrus pārdesmit tos paveda kāda armijas mašīna.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest bērnu nost no ceļa.
- Pavest bērnu nost no ceļa.
- Brīviņš aiztrieca Tāli pēc tēva.. Paveda to tālāk pie skuju grēdas..
- ..piektais [atbraucējs] saņēma Pētermani aiz elkoņa un paveda sāņus.
- Vecais paveda Mirdzu līdz klēts stūrim un noslēpumaini izvilka no kabatas kādu papīru.
- «..tas ir tikpat, kā ja tevi tumšā naktī paņemtu pie rokas, svešā vietā pavestu gabaliņu un tad sacītu - lec!»
2.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest govi nost no ceļa.
- Pavest govi nost no ceļa.
3.Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
PiemēriMelsa, ka jaunība viņu pavedis un pametis kāds nelietīgs nespējnieku patversmes aprūpētājs Jende, un kopš tā laika viņai prāts aiz pārdzīvojumiem apmiglojies.
- Melsa, ka jaunība viņu pavedis un pametis kāds nelietīgs nespējnieku patversmes aprūpētājs Jende, un kopš tā laika viņai prāts aiz pārdzīvojumiem apmiglojies.
- «Bet kāds tad būs mans liktenis?» Vija skaļi uzprasīja. «Būt pavestai un pamestai?» - «Es tevi nepavedu.» Ansis asi atcirta. «Tu to tāpat gribēji kā es!»
- Viens no viņiem meiteni paved, Vendla gaida bērnu un, no šīs nelaimes vairīdamās, dabū galu.
4.novec. Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
PiemēriLaima: Ak, māmiņ, tēvs jau nemaz nav tik slikts, viņa ļaunie biedri to tikai paved uz vieglprātību.
- Laima: Ak, māmiņ, tēvs jau nemaz nav tik slikts, viņa ļaunie biedri to tikai paved uz vieglprātību.
- Viens blēdis citus paved uz blēņām.
- «Nepaved tu manus bērnus uz neceļiem!» dzirdēju iesaucamies..
5.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPavest bērnus zem koka pavēnī.
- Pavest bērnus zem koka pavēnī.
5.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPavest govi zem nojumes.
- Pavest govi zem nojumes.
- pārn. Pavasars [pavasaris]! Pavasars! Tas paņem sauli pie zelta ragiem un paved viņu zem paša jumta..
6.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPavest bērnus garām dūkstij.
- Pavest bērnus garām dūkstij.
6.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPavest zirgu garām skatītājiem.
- Pavest zirgu garām skatītājiem.
Avoti: 6-1. sējums