pavest
pavest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest ar kravas mašīnu kādas stundas malku.
1.1.intrans.
Piemēri«Ej, nāc sēdies iekšā, pavedīšu!» Emma dzird kādu sakām.. Rati ir apstājušies viņai tieši priekšā..
1.2.Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) — par transportlīdzekli. Vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriKā parasti, tēvs gāja pa priekšu, Krišs klusēdams viņa pēdās. Kilometrus pārdesmit tos paveda kāda armijas mašīna.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest bērnu nost no ceļa.
2.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavest govi nost no ceļa.
3.Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
PiemēriMelsa, ka jaunība viņu pavedis un pametis kāds nelietīgs nespējnieku patversmes aprūpētājs Jende, un kopš tā laika viņai prāts aiz pārdzīvojumiem apmiglojies.
4.novec. Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
PiemēriLaima: Ak, māmiņ, tēvs jau nemaz nav tik slikts, viņa ļaunie biedri to tikai paved uz vieglprātību.
5.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPavest bērnus zem koka pavēnī.
5.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPavest govi zem nojumes.
6.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPavest bērnus garām dūkstij.
6.1.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPavest zirgu garām skatītājiem.
Avoti: 6-1. sējums