Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pavicināt
pavicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
pavīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Neilgu laiku, mazliet vicināt.
PiemēriSuns pavicina asti.
  • Suns pavicina asti.
  • «Sveika, Juze!» viņš iesmējās, pa paradumam pavicinādams roku.
  • «Un tagad - telegramma!» Āboliņš piecēlās un pavicināja papīra lapu.
  • Bet tagad tēva māsa jau atradās zirgam blakus. Kolīdz tēvs pavicināja pātagu, viņa stājās pretim...
1.1.intrans.
PiemēriViņš atskatās, pavicina mums ar cepuri un pazūd aiz kalna.
  • Viņš atskatās, pavicina mums ar cepuri un pazūd aiz kalna.
  • Meitene pavicināja pretim ar roku.
Avoti: 6-1. sējums