pazibsnīt
pazibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
PiemēriSaule rietēja un nevarēja norietēt. Tā lēnām grima aiz meža, bet tad pēkšņi kā kaitēdamās atkal pazibsnīja caur koku zariem..
- Saule rietēja un nevarēja norietēt. Tā lēnām grima aiz meža, bet tad pēkšņi kā kaitēdamās atkal pazibsnīja caur koku zariem..
- Uguns pazibsnīja ieroča stobra galā.
- ..binoklis uz mirkli pazibsnīja pret viļņu svītru..
- pārn. ..pie stenderes pietvērusies, stāv Konstance, pati ārpusē - tumsa, tikai acis ik pa brīžam pazibsnī istabā.
1.1.Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
PiemēriLeinasars montēja motoru, bet bālais mijkrēslis traucēja... Kad citādi vairs nevarēja, pazibsnīja ar kabatas bateriju.
- Leinasars montēja motoru, bet bālais mijkrēslis traucēja... Kad citādi vairs nevarēja, pazibsnīja ar kabatas bateriju.
1.2.pārn. Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Piemēri«Ak šitāds tu esi!» Irma draudīgi pazibsnīja ar acīm uz Jāni.
- «Ak šitāds tu esi!» Irma draudīgi pazibsnīja ar acīm uz Jāni.
- Šarlote Amālija pazibsnīja, nu jau īsti niknām acīm.
- No krūmiem izšaujas kāds brūns un lunkans zvērs.., pazibsnī ačelēm pret Zentu..
1.3.trans.; pārn. Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
Piemēri«Rudītei nevajadzēja braukt..» Rudīte to dzird un nikni pazibsnī acis uz Kārlēna pusi.
- «Rudītei nevajadzēja braukt..» Rudīte to dzird un nikni pazibsnī acis uz Kārlēna pusi.
- Pamanījis zēnus, viņš.., pazibsnījis dusmīgu skatienu, ierunājās..
1.4.pārn. Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) – parasti par domu.
Piemēri..Tatjana nenāca. Kas zin, viņa varēja arī neatnākt, pazibsnīja smeldzoša doma.
- ..Tatjana nenāca. Kas zin, viņa varēja arī neatnākt, pazibsnīja smeldzoša doma.
- Nepaspēju ne iekliegties. Vai tad tā skūpsta - vēl pazibsnī smadzenēs un apdziest.
Avoti: 6-1. sējums